Wordle latgaliski · Archive
Vysi vuordi
1,891 ikdīnys vuordi i vaira
trīkt
darbeibys vuordsPītrūkt, nabyut pīteikami (parasti par naudu, laiku u.c.).
tagad
apstōkļa vuordsTagad: šobrīd, itūmā breidī; nūteik tagad.
norma
lietvōrdsPīņimts rykstys, standarts voi noteikums, kas nūruoda, kai ir pareizi.
kvīkt
darbeibys vuordsIzdūt augstu, īsu skaņu, parasti par cūku vai pīļi.
līkne
lietvōrdsIzlīkums voi līnijas forma, kas nav taisna.
aprīt
darbeibys vuordsNorīt ēdienu vai dzērienu; apēst, norīt.
karte
lietvōrdsKarte ir geogrāfiska shēma, kas rāda teritoriju, ceļus un citus objektus.
snīgt
darbeibys vuordsKū snīgs: krīt snīgs, ir snīgšona.
pļova
lietvōrdsPļova ir pļava — zālājs, kur aug zāle un ko pļauj sienam.
īsmys
kaukt
darbeibys vuordsGaudōt, gaust, izdot vilku vai suņa gaudošonai leidzīgu skaņu.
tikai
apstōkļa vuordsNūzeimej “vīneigi, tik” – tikai šai mārā, bez cyta.
viļkt
darbeibys vuordsVylkt, vilkt: vilkt, īt velkot ko aiz sevis vai uz sevi (piem., virvi, somu).
sēdēt
darbeibys vuordsBūt sēdus, atrastīs sēdus pozā uz krēsla vai zemes.
gvido
klase
lietvōrdsSkolys grupa, kurā mokosi skolāni.
pyrma
eipašeibys vuordsPyrma – pirmais; tas, kas ir priekšā vai sākumā.
sarkt
darbeibys vuordsKļūt sarkanam, parasti no kauna, aukstuma voi emocijom.
āzeja
jauns
eipašeibys vuordsNūzēmej jaunu, nesen radušūs vai nūpirkts; pretstats vīcys.
bryks
īceļt
darbeibys vuordsPacelt augšā vai ielikt kādā amatā/pozīcijā.
šuopt
darbeibys vuordsKlusom runuot vai čukstēt.
forma
lietvōrdsPrīkšmeta vai kūpuma veidols, izskots un kontūra.
saīts
lietvōrdsSasīte, saite; kas saista vai savīno (piem., kurpju saīts).
rudiņ
lietvōrdsRudiņ – rudens, gada laiks pēc vasaras un pirms ziemas.
prīde
lietvōrdsLepnums, pašcieņa; sajūta, ka esi apmierināts ar sevi vai savu darbu.
spīgt
darbeibys vuordsSpīgt – spīdēt, dot spilgtu gaismu.
sukne
lietvōrdsSīvīšu apģērba gabals, kas sedz gurnus un kājas (svārki).
golva
lietvōrdsCylvāka voi dzīvnīka galva, ķermeņa daļa ar smadzenēm, acīm, ausīm u.c.