[vāīna]
OriginFrom Proto-Balto-Slavic *wei-, *wai- (with an added suffix -nā-), from Proto-Indo-European *weyh₁- (“to move, go ahead; to be strong”).
Cognates include Lithuanian vainóti (“to criticize, to scold”) (compare archaic Lithuanian vaina (“error, transgression”)), Old Prussian etwinūt (“to blame”) (maybe a borrowing from Slavic), Russian, Ukrainian, Bulgarian вина́ (viná), Belarusian віна́ (viná, “fault, guilt, transgression”).
- declension-4, femininefault, guilt (an offense punishable according to the law; behavior or conduct with bad consequences)
“pierādīta vaina” — proven guilt
“vainas apziņa” — awareness of guilt
“neapzināties savu vainu” — to be unaware of, not acknowledge one's guilt
- declension-4, femininedefect, imperfection, flaw, fault
“viņa darbs ir bez vainas” — his work is without flaw
“tā ir maza vaina!” — this is a small flaw!
“šai drānai nav nekādas vainas” — this fabric has no flaw
- declension-4, femininedisease, ailment, wound
“viņi visas vainas ārstējot ar zāļu tējām'” — they treat all diseases with herbal teas
“sūdzēties par visādām vainām” — to complain about all kinds of ailments
“izmazgāt vainas” — to wash one's wounds
- declension-4, femininecause
“ja viņš nestrādā, tad tā ir tikai slinkuma vaina” — if he doesn't work, it is only because of laziness
Formsvaina(nominative, singular) · vainas(nominative, plural) · vainas(genitive, singular) · vainu(genitive, plural) · vainai(dative, singular) · vainām(dative, plural) · vainu(accusative, singular) · vainas(accusative, plural) · vainu(instrumental, singular) · vainām(instrumental, plural) · vainā(locative, singular) · vainās(locative, plural) · vaina(singular, vocative) · vainas(plural, vocative) · vaine(alternative) · vaiņa(alternative)
Source: Wiktionary — CC BY-SA 4.0