[kɐˈpak]
ПроизходBorrowed from Ottoman Turkish قپاق (kapak) (Turkish kapak), from verb قاپامق (kapamak).
- lid, cover, top, flap, trap-door
- slab
- bonnet, hood
- ridge-tile
Формикапа́к(canonical, masculine) · kapák(romanization) · капа́к(indefinite, singular) · капа́ци(indefinite, plural) · капа́кът(definite, singular, subjective) · капа́ците(definite, plural, subjective) · капа́ка(definite, objective, singular) · капа́ците(definite, objective, plural) · -(count-form, singular) · капа́ка(count-form, plural)