Wordle latgaliski · Archive
Vysi vuordi
1,891 ikdīnys vuordi i vaira
prīde
lietvōrdsLepnums, pašcieņa; sajūta, ka esi apmierināts ar sevi vai savu darbu.
kuots
lietvōrdsKuots ir kaķa vai suņa aste.
karte
lietvōrdsKarte ir geogrāfiska shēma, kas rāda teritoriju, ceļus un citus objektus.
grupa
lietvōrdsCylvāku voi lītu kopa, kas ir apvīnuota kūpā pēc kāda pazymes.
banka
lietvōrdsStikla trauks ar vāku, kur glaboj ēdienu vai dzērienus.
īraut
sarkt
darbeibys vuordsKļūt sarkanam, parasti no kauna, aukstuma voi emocijom.
nūsīt
darbeibys vuordsnūsīt – nūšaut, nūnogalinōt ar šāvienu.
spīst
darbeibys vuordsSpīst – spīž, spīd (par gaismu vai spīdumu).
sauss
eipašeibys vuordsSaus, bez mitruma; nav slapjš.
īmaļt
skrīt
darbeibys vuordsKrust nū augšys zemē, nūkrīst.
bauda
lietvōrdsSods, naudas sōds par pōrkōpumu.
dzimt
darbeibys vuordsPīdzimt, nūdzimt; nākt pasaulē.
bārzs
lietvōrdsDārzs pi sātis, kur audzēj dārzeņus, puķis voi augļus.
treis
Skaitļa vārds, kas apzīmē skaitli 3.
treit
eipašeibys vuordstreit – trešais (3.) skaitlis; trešā vieta vai kārta.
plyks
eipašeibys vuordsKails, bez apmatojuma voi seguma; pliks.
puiss
lietvōrdsZēns, jauns vīrietis.
īkūrt
darbeibys vuordsIedegt uguni, uzkurinōt (piem., krāsni vai ugunskuru).
cikom
Jautōjuma vōrds, kas nūzemej “cik” (par daudzumu, mārim, laiku u. c.).
dyrkš
lietvōrdsAsa, cieta auga adata vai ērkšķis, kas dur.
smēde
lietvōrdsKalēja darbnīca, kur kaļ dzelzi.
līkne
lietvōrdsIzlīkums voi līnijas forma, kas nav taisna.
dyums
lietvōrdsDyums ir dūmi, kas ceļas no uguns vai kūpinōšonys.
dzeit
darbeibys vuordsdzēst, izdzēst (piem., gaismu vai uguni).
syuna
lietvōrdsSuns (mājdzīvnieks), kas rej un sargā vai ir cilvēka pavadonis.
solts
lietvōrdsSāls; garšviela, ko līk ēdienam, lai tas būtu sāļš.
viļkt
darbeibys vuordsVylkt, vilkt: vilkt, īt velkot ko aiz sevis vai uz sevi (piem., virvi, somu).
drūši
apstōkļa vuordsDroši; bez baimēm, ar pārliecību (arī: noteikti, protams).