[slùoka]
OriginFrom Proto-Baltic *slankā-, formed by vowel gradation from Proto-Indo-European *slenk- “to cut, to twist, to wind, to meander; to crawl, to creep”. The original meaning was probably “crawler, creeper”, because of this bird's terrestrial habits and low flight. Cognates include Lithuanian slánka, slankà, slãnkė, Old Prussian slanke (“large woodcock”), Russian слу́ка (slúka), Ukrainian слу́ква (slúkva), Czech sluka, Polish słąka, śląka.
- declension-4, femininewoodcock (several bird species of the genus Scolopax, especially Scolopax rusticola)
“sloku riesta lidojums” — woodcock mating flight
“sloka dzīvo mitrākos lapu koku un jauktos mežos” — the woodcock lives in humid deciduous or mixed forests
“naktī pār purvu skrēja purva sloka... atvērtu knābi tā šāvās no vienas malas uz otru, rijot knišļus” — at night the swamp woodcock runs all over the swamp... it swings its open beak from side to side, swallowing small flies
Formssloka(nominative, singular) · slokas(nominative, plural) · slokas(genitive, singular) · sloku(genitive, plural) · slokai(dative, singular) · slokām(dative, plural) · sloku(accusative, singular) · slokas(accusative, plural) · sloku(instrumental, singular) · slokām(instrumental, plural) · slokā(locative, singular) · slokās(locative, plural) · sloka(singular, vocative) · slokas(plural, vocative)
Source: Wiktionary — CC BY-SA 4.0